Vairums betona konstrukciju bojājumu rodas plaisu un dobumu rezultātā, kas ļauj tajā iekļūt kaitīgām vielām. Šie destruktīvie faktori ietekmē betona funkcionalitāti un ievērojami mazina konstrukcijas nestspēju.
Ja ir pasūtīta, plānota un īstenota konstrukcija, izmantojot dzelzsbetona būvniecību, nav iespējams izvairīties no plaisu veidošanās uz nesošajiem un nenesošajiem būvelementiem.
Ievietotais stiegrojums sāk uzņemt stiepes spēku tikai tad, kad betons jau ir saplaisājis. Plānotājam ir iespēja ar trim projektēšanas principiem novērst plaisu veidošanās iespēju, pieļaut daudzu mazu un nekaitīgu plaisu veidošanos vai dažu lielu plaisu veidošanos, kuras vēlāk var nosegt. Katrs projektēšanas princips ir rūpīgi jāpielāgo ēkas lietošanas nosacījumiem. Vēlāka plaisu nosegšana arī ir rūpīgi jāplāno.
Neplānotu plaisu rašanās un labošanas gadījumā būtiska nozīme ir plaisu rašanās cēloņa noteikšanai. Plaisu veidošanos ietekmē ne tikai betona materiāla specifiskie parametri, bet arī vēlāk radusies slodze, piemēram, nosēšanās vai lietošanas izmaiņas. Remonta panākumiem līdztekus plaisas cēlonim būtisks ir arī plaisas stāvoklis un plaisas kustības.
Plaisu aizvēršanai, veicot pildīšanu, ir jāmazina vai jānovērš betonu un tēraudu bojājošo vielu iekļūšana. Ja plaisas rašanās cēlonis atkārtojas, ir jāuzskata, ka plaisa veidojas no jauna, bet ar nebūtisku plaisas platumu. Plaisu aizvēršanu ar pildīšanu nevar uzskatīt par dinamisku savienošanu.
Veicot dinamisko savienošanu, plaisu malas tiek pildītas ar hidrauliski saistītām vai polimēru plaisu pildvielām tā, lai būvelementā tiktu atjaunota spiediena, stiepes vai bīdes spēku pārnese. Šo metodi var lietot tikai plaisām, kurām neatkārtojas plaisas rašanās cēlonis.
Veicot ierobežoti izplesties spējīgu aizpildīšanu, plaisu malas tiek saistītas ar elastīgu polimēru plaisu pildvielu. Šī metode ir īpaši paredzēta plaisu pildīšanai, kur atkārtojas plaisu veidošanās cēlonis.
Remmers sistēmas risinājumi
Plaisu remonta sistēmas
Atrasti 2 produktiSkats:
