Stabilitāte un palielināta kravnesība

Mūra konstrukciju būvniecības tradīcijas ir gadsimtiem senas. Agrāk visi mūrēšanas darbi tika veikti saskaņā ar amatniecības likumiem, un akmens forma un sienu biezums bija atkarīgi no aptuveni paredzamās noslogošanas. Šodien zināšanām par vēsturisko mūru nestspēju ir liela nozīme veco būvju drošā saglabāšanā un rekonstrukcijā.

Slodzi, kas iedarbojas uz mūra konstrukciju, var palielināt vai izmainīt mūra bojājumi, sanācijas vai nostiprināšanas pasākumi, kā arī ēkas lietojuma izmaiņas, kas savukārt var izraisīt jaunu bojājumu rašanos. Vēsturisku ēku nesošie elementi, piemēram, sienas vai pīlāri, bieži ir veidoti no divkārša dabīgā akmens vai ķieģeļu mūra. Un, ja šīs mūra konstrukcijas ārējā daļa parasti tiek veidota „pienācīgā” kvalitātē, tās iekšpusi bieži aizpilda sadrupinātu akmeņu bērums un liels javas saturs. Celtnes nestspēju ietekmē ne tikai akmens un javas stiprības un deformācijas īpašības, bet arī daudzi citi parametri.

Starp tiem ir:

• mūra struktūra (vienkārtas / daudzkārtu)

• ķieģeļu vai akmeņu formāts

• sasaistes veids

• darbu izpildes kvalitāte

• ķieģeļu un javas kvalitātes atšķirības

Vairumā gadījumu dobumi un plaisas mūra iekšpusē nelabvēlīgi ietekmē nestspēju, samazinot to. Šādu bojātu vietu aizpildīšana ir viens no nepieciešamajiem papildu pasākumiem, veicot daudzu mūra konstrukciju sanāciju. Aizpildīšanai vai injicēšanai izmantojamā java jāizvēlas, vadoties pēc stiprības, ūdens uzsūkšanas spējas un saistvielu saderības.